Kategorijas
Nekategorizēts

Lieldienas!

Senlatviešiem Lieldienas bija viens no četriem punktiem gadalaika maiņu ciklā, kas bija svarīgi zemkopju tautu, tostarp latviešu, dzīvē. Lieldienas jeb pavasara saulgrieži tika svinētas pavasara ekvinokcijas laikā, kad Saules centrs šķērso debess ekvatoru. Ekvinokcijas brīdī uz Zemes diena un nakts ir vienādā garumā, un iestājas astronomiskais pavasaris. Pēc Lieldienām, dienām kļūstot arvien garākām, nakts tumsa samazinās, bet dienas gaisma palielinās. Šo “gaismas uzvaru pār tumsu” senās baltu tautas atzīmēja ar pavasara saulgriežu svinībām. No tā arī varētu būt radies svētku nosaukums – Lieldienas – laiks, kad diena ir kļuvusi lielāka par nakti.
Kas jādara Lieldienās, lai būtu veiksmīgs, paredzētu turpmāko laiku vai saglabātu veselību, to var noskaidrot, ieskatoties latviešu tautas ticējumos par Lieldienām.

 

Asini prātu, parādi savu izdomu un radošumu, minot mīklas!

Lieldienu Mīklas

Lieldienu tradīcijas ir ne tikai šūpošanās un olu krāsošana, bet arī mīklu minēšana. 


TICĒJUMI LIELDIENĀS:

Lieldienu sestdienā visām saimniecēm jāvāra olas, lai nākošā gadā varētu labi satikt ar saimi un kaimiņiem.

Lieldienās pirmo olu ēdot, nedrīkst to saskrāpēt, jo tad būs tik daudz slimību, cik olai skrambu.

Lieldienās jākaujas ar olām – kam ola būs stiprāka, tas dzīvos ilgu mūžu.

Lieldienās obligāti jāapēd pāra skaits olu, jo, apēdot nepāra skaitu olu, cilvēku var piemeklēt kāda neveiksme.

Kas ēdīs olu bez sāls, tam visu gadu būs jāmelo.

Lieldienu rītā jāceļas līdz ar saullēktu un jāmazgā muti pret sauli tekošā ūdenī, tad varēs iegūt možumu, gaišu prātu, veselību un skaistumu. Kas Lieldienu rītā celsies pēc saullēkta, tam visu pārējo gadu nāks miegs.

Lieldienās jāizvēlas veidot apaļas formas ēdienus, tādējādi godinot sauli.

Ja Lieldienās līst lietus, tad līdz pat Vasarsvētkiem līs katru svētdienu, ja Lieldienu rītā uzlēkusi spoža saule, tad būs karsta vasara, savukārt, ja pirms Lieldienām ducina pērkons, tad būs auksta vasara, ja Lieldienās vardes iet pāri pār lielceļu, tad sagaidāma lietaina vasara.

Lieldienu šūpošanās ir maģisks rituāls, kas simbolizē saules dejošanu Lieldienu rītā. Ir jāšūpojas ļoti augstu, jo tad gaidāma laba raža. Lieldienās jāšūpojas arī tāpēc, lai vasarā nekostu odi un citi kukaiņi.

Zaļajā ceturtdienā jātīra māja, jāizmet viss liekais, kas pa ziemu sakrājies, lai māja visu gadu būtu tīra.

Zaļajā ceturtdienā mājās nedrīkst nest neko no meža vai kaut ko dabā plūktu, lai vasarā kukaiņi un rāpuļi nenāktu uz mājām.

Lielajā piektdienā augļu kokos jākarina dzijas kamoli, tad būs bagāta raža.

Lielajā piektdienā jāizvairās no ciemos iešanas.

Ja Lieldienu pirmajā rītā iet pirms Saules lēkšanas upē mazgāties, tad visu gadu būšot vesels, vēl Lieldienas rītā, Saulei lecot, jāmazgā mute, jo tad tiekot skaists.

Lieldienu nedēļā vēlams nedarīt nekādus trokšņainus darbus, lai vētras un pērkona negaisi nenodarītu postu.


Avots: Kas to Lieldienu iešūpoja. Izdevniecība Sprīdītis, 1990. Lielā diena. Latvijas Tautas izglītības ministrija, 1990. http://www.iac.edu.lv informācija.