Valsts svētku mēnesi uzsākot Skultes bibliotēkā skatāmas divas jaunas izstādes.

Latvijas valsts svētkiem veltīta tematiska izstāde
“Es nāku no mazas tautas
un tajā es aiziešu rīt
kā latvietis caur un cauri
un mani nepārkrustīt”
K. Skujenieks

Literatūras izstāde veltīta
Latvijas Republikas proklamēšanas dienai
„Audiet mani karogā
Sarkanbaltsarkanā…”
A. Eglītis

Mākslinieces Agijas Stakas ilustrēto bērnu grāmatu izstāde Skultes bibliotēkā.

Agija STAKA

• Māksliniece
• Dzimusi 1969. gada 29. jūlijā
• Dēli Mārtiņš (23) un Jānis (11)
• Absolvējusi Lietišķās mākslas vidusskolu (Dekoratoru nodaļu, 1989), Latvijas Mākslas akadēmiju (Dizaingrafikas nodaļu (bakalaurs), 1998, un Vizuālās komunikācijas nodaļu (maģistrs), 2009)
• Strādājusi par mākslinieci Zinātņu akadēmijas Arheoloģijas nodaļā (1989-1993)
• Veidojusi ilustrācijas periodiskajiem izdevumiem, reklāmām, e-grāmatām, spēlēm, suvenīriem… Regulāri zīmē pastkartes, puzles, spēles u. c.
• Sadarbojas ar vairākām izdevniecībām un privātiem izdevējiem. Kopš 1991. gada veidojusi ilustrācijas aptuveni 200 grāmatām, galvenokārt izdevniecībā Zvaigzne ABC
• Sarakstījusi un ilustrējusi grāmatu Āpsēns Pēcis negrib mazgāties
• Saņēmusi Pastariņa prēmiju (2007), nominēta Starptautiskajai Jāņa Baltvilka balvai (2010) u. c.
• Latvijas Bērnu un jaunatnes literatūras padomes biedre
• Piedalās nacionāla un starptautiska mēroga ilustrāciju izstādēs

Māksliniece Agija Staka ir beigusi Rīgas Lietišķās mākslas vidusskolu, Latvijas Mākslas akadēmijas Dizaina grafikas nodaļu un Vizuālās komunikācijas nodaļu. Māksliniece nominēta Starptautiskajai Jāņa Baltvilka balvai (2010), viņai piešķirta Pastariņa prēmija (2013). Agiju Staku varētu dēvēt par vienu no ražīgākajām māksliniecēm, jo viņa ir ilustrējusi ap 200 grāmatas bērniem. Savu radošo talantu māksliniece izmantojusi arī kalendāru, pastkaršu, burtnīcu, suvenīru noformēšanai. Agija Staka ir sadarbojusies ar dažādām izdevniecībām, taču sevišķi daudz mākslinieces ilustrāciju ir izdevniecības “Zvaigzne ABC” grāmatās.

Literatūras izstāde Skultes bibliotēkā.

Literatūras izstāde Skultes bibliotēkā

 

Literatūras izstāde ''Veselība bez zālēm''.

 

Skultes Multifunkcionālā centra bibliotēkā literatūras izstāde ''ak, sievietes, sievietes…''

 No 1.03.- 14.03 .Literatūras izstāde “Ak, sievietes, sievietes…” Sievietes tēls latviešu autoru darbos.

Krāsainās dienas bibliotēkā.

Šonedēļ Skultes bibliotēkā UN Skultes Multifunkcionālā centra bibliotēkā dominē brūnās krāsas grāmatas.

 Brūna krāsa iemieso sevī stabilitāti, uzticamību un pieejamību.  Brūnā krāsa ir zemes krāsa, tā var simbolizēt kaut ko instinktīvu, juteklisku un estētisku, arī harmonisku. Tā simbolizē vienotību, uzticību, mērenību, pārliecību, rūpes un ticību saviem spēkiem. Tā ir konservatīva krāsa – nomierinoša, savaldīga un droša. Brūnā krāsa sapņos ir kā atgādinājums, ka tu dzīvo uz zemes un tev beidzot jānostājas ar abām kājām savā dzīvē. Tā norāda, ka pienācis laiks pārstāt lidināties pa mākoņiem. Šī krāsa simbolizē jaunas apņemšanās un pašpietiekamību. Tāpat brūnā krāsa sapņos norāda uz to, ka tev ir smagi jāstrādā, lai beidzot varētu pārņemt kontroli.

Brūnās krāsas simboli:

Draudzība, īpaši notikumi, zeme, nemateriālas domas, kamīns, mājas, ārtelpas, ticamība, lētums, komforts, izturība, stabilitāte, vienkāršība, ilgmūžība, intimitāte, miers, vīrišķība, audzināšana, apmierinājums, stiprums, jutekliskums, produktivitāte, pasivitāte, auglība, dāsnums, netīrumi, viela, praktiskums, smags darbs, vecums.

Sarkanīgi-brūns: raža, rudens.
Krēmīgi-brūns: izsmalcinātība, akurātums, slēpj emocijas.
Vara-brūns: aizraušanās, naudas mērķi, profesionālā izaugsme, biznesa produktivitāte.
Kafijas brūns: izsmalcinātība, bagātība, robustums, pašpārliecinātība.

 

Literatūras izstāde " Valentīdienas gaidās"

Svētku pirmsākumi

Ziņas par Valentīndienas rašanās vēsturi, tās sākotnējiem svētku rituāliem un pašu Svēto Valentīnu ir dažādas un neprecīzas. Viena no leģendām šīs dienas izcelsmi skaidro ar seno romiešu Luperkāliju (Lupercalia) festivālu, ar kuru februāra vidū atzīmēja pavasara tuvošanos, veicot dažādus rituālus auglības veicināšanai. Viena no svētku tradīcijām bija vīriešu un sieviešu salikšana pa pāriem ar loterijas palīdzību. Romas jaunavas uz zīmītes uzrakstīja savu vārdu un iemeta lielā urnā. Pilsētas neprecētie vīrieši izvilka pa zīmītei, tādējādi iegūstot sev pāri nākamajam gadam. Daļa no nejauši saliktajiem pāriem vēlāk arī apprecējušies. Pāvests Gelasijs I (Gelasius I) paziņoja, ka šāds rituāls ir pretrunā kristietībai un to aizliedza. Lai cilvēkus atradinātu no pagāniskā festivāla svinēšanas, pāvests m. ē. 498. gadā 14. februāri pasludināja par Svētā Valentīna dienu. Līdz 1969. gadam tie bija katoļu baznīcas atzīti svētki, taču pāvests Pāvils VI (Paulus PP VI) izsvītroja tos no liturģiskā kalendāra un Svēto Valentīnu – no svēto saraksta, jo par Svētā Valentīna dzīves gaitām trūka ticamu un pierādāmu liecību. 

Svinēšanas tradīcijas

Vairākus gadsimtus sena ir tradīcija 14. februārī mīļotos cilvēkus iepriecināt ar apsveikuma kartītēm. 16. gs. Eiropā parādījās “valentīni” jeb īpašas svētku kartītes ar vēstījumiem. Sākumā tos rakstīja ar roku, un 18. gs. beigās Valentīndienas kartītes sāka iespiest tipogrāfijās ar jau gatavu nodrukātu vēlējumu vai dzejas rindām. Dažkārt kartītes tika sūtītas arī anonīmi – slepeni iemīlētiem cilvēkiem. To greznošanai tika izmantotas papīra un auduma mežģīnes un lentes. Parasti uz atklātnītēm atainoja romiešu mīlestības dievu Kupidonu, sirdis un arī putnus, jo uzskatīja, ka putnu pārošanās sezona sākas februāra vidū. Putni kļuva par romantiskās dienas simbolu. Amerikas Savienotajās Valstīs (ASV) ar roku gatavotas un drīz vien arī tipogrāfijā iespiestas atklātnītes parādījās 19. gs. vidū. Eiropā drukātās kartītes sevišķi populāras kļuva 19. gs. Piemēram, Anglijā apmaiņu ar Valentīndienas kartītēm veicināja pasta tarifu samazinājums. Valentīndienas atklātnīšu ražošanas apjoms arvien palielinājās. Rakstnieks Čārlzs Dikenss (Charles Dickens) to esot nodēvējis par “Kupidona manufaktūru”. Mūsdienās saskaņā ar atklātnīšu ražotāja Hallmark datiem 85 % Valentīna dienas kartīšu iegādājas sievietes. Kartīšu noiets (apmēram 145 miljoni kartīšu visā industrijā kopumā) padara Valentīndienu par otru nozīmīgāko dienu gadā aiz Ziemassvētkiem. Mūsdienās Valentīndienas nozīme ir paplašinājusies, izrādot mīlestību arī radiniekiem un draugiem, un pat mīļdzīvniekiem. Skolās tiek organizēts Valentīndienas pasts, ar kura starpniecību apsveikumus sūta un saņem gan paši skolēni, gan skolotāji.20. gs. otrajā pusē atklātnīšu dāvināšanas tradīciju papildināja dāvanu pasniegšana, un mūsdienās par tradicionālām tiek uzskatītas sarkanas rozes, šokolādes konfektes sirdsveida kastēs un dārglietas. Savā uzņēmumā pirmo kastīti ar šokolādēm dāvināšanai Valentīndienā 19. gs. beigās radīja slavenais kakao un šokolādes rūpnieks Ričards Kedberijs (Richard Cadbury). Mūsdienās ASV šokolāde veido 75 % no visa Valentīndienā pārdoto saldumu apjoma.Svētā Valentīna diena ir populāra ASV, Lielbritānijā, Kanādā, Austrālijā, bet tā tiek atzīmēta arī citās valstīs, piemēram, Argentīnā, Francijā, Vācijā, Meksikā, Dienvidkorejā un citur. Filipīnās, piemēram, tā ir populāra kāzu diena, kad siržu savienību jaunlaulātie noslēdz īpašā ceremonijā vienlaicīgi ar simtiem citu pāru.

 Avots:

Tematiskā literatūras izstāde " Manas bērnības grāmatas"

Skultes bibliotēkā skatāma jauna izstāde, kuras veidošānā piedalījās arī bibliotēkas draugi, kopīgiem spēkiem atlasījām grāmatas, kuras pazīstamas pārsvarā pusmūža vecuma cilvēkiem, bet ir arī aktuālas tagad. Izstāde skatāma līdz 30. septembrim, bibliotēkas darba laikā.

 Īpaši liels paldies L.Bērziņas kundzei!

 

Literatūras izstāde " Šurp, grāmatas uz skolu…"

 

No 16. augusta līdz 31.augustam Skultes bibliotēkā literatūras izstāde bērniem, un ne tikai ” Šurp grāmatas uz skolu…” Izstādē izvietotas grāmatiņas, ko mazie jau iemīļojuši un iespējams, ka kādam mazulim ir arī palīdzējušas iepazīt burtiņus un lasīšanas prieku.