Valentīndiena.

Literatūras izstāde veltīta Valentīndienai.

Skatāma Skultes bibliotēkā visu februāri.

14. februārī jeb Valentīna dienā tiek svinēta visu mīlētāju diena.

 Diena ir nosaukta par godu Valentīnam, mīlētāju aizbildnim un vienam no trim svētajiem, kuri 14. februārī mira mocekļa nāvē. Bet kā tad īsti radās šie svētki? Leģenda vēstī, ka diena nosaukta priestera, svētā Valentīna vārdā, kurš 3. gadsimtā dzīvoja Romā.

Valentīndienas rašanās vēsture, tāpat arī ziņas par Svēto Valentīnu, ir visai neskaidras un neprecīzas. Leģendas ir daudz un dažādas, taču viens ir zināms, šī diena apvieno Senās Romas un arī kristīgās pasaules tradīcijas.

Viena no zināmākajām leģendām vēsta, ka Valentīns esot bijis Senās Romas priesteris. Imperators Klaudijs II (3.gs.m.ē.) nonāca pie secinājuma, ka neprecēti vīrieši ir labāki karotāji, nekā tie, kam ir sieva un ģimene. Tādēļ viņš aizliedza jauniem un neprecētiem vīriešiem precēties. Savukārt, Priesteris Valentīns, kas saprata šī lēmuma netaisnīgumu, nepakļāvās Imperatora pavēlei un turpināja slepus salaulāt mīlniekus. Kad Valentīna pārkāpumu atklāja, Klaudijs piesprieda viņam nāvessodu, kas tika izpildīts 270. gada 14. februārī.

Valentīndienas ticējumi

– Pastāv ticējums, ka, Valentīndienā, nopūšot noziedējušas pienenes pūkas un pēc tam saskaitot nenopūstās, var uzzināt, cik bērnu būs dzīves laikā.

– Dažās valstīs jauna sieviete kā dāvanu no vīrieša Valentīndienā var saņemt kādu apģērba gabalu. Pastāv ticējums: ja viņa patur šo dāvanu, tad vēlāk apprecēsies ar tās dāvinātāju.

– Agrāk ļaudis ticēja: ja sieviete Valentīna dienā redz pār galvu pārlidojam sarkankrūtīti, viņa apprecēsies ar jūrnieku. Ja redz zvirbuli, tad apprecēsies ar nabadzīgu vīru un būs ļoti laimīga. Savukārt, ja sieviete Valentīndienā ierauga zelta monētu, viņa apprecēsies ar miljonāru.

– Dažās valstīs tic, ka nākamo bērnu skaitu var uzzināt arī tad, ja Valentīna dienā pārgriež uz pusēm ābolu un saskaita, cik tajā sēkliņu.

– Velsā bija paraža grebt koka karotes un pasniegt tās kā dāvanas 14. februārī. Izplatītākie greznojumi uz grebtajām karotēm bija sirsniņas, atslēgas un atslēgas caurumi. Šo greznojumu nozīme bija: «Atslēdz manu sirdi!»

Simboli

– Senie romieši par mīlestības Dievu uzskatīja eņģeli ar loku un bultu, eņģelis arī mūsdienās ir viens no vispazīstamākajiem Valentīndienas simboliem;

– Iespējams, pazīstamākais Valentīndienas simbols ir sirds. Senajās kultūrās tika uzskatīts, ka cilvēka dvēsele atrodas cilvēka sirdī, tādēļ arī Valentīndienas galvenā krāsa ir sarkana.

Valentīndiena pasaulē

– Katru gadu Valentīndienā tiek izteikts vidēji 220 000 bildinājumu visā pasaulē, kas ir aptuveni 10% no visiem bildinājumiem, kas izteikti gada laikā.

– Somijā Valentīndienas vietā tiek svinēti svētki, kuru nosaukums ir “Ystävänpäivä”, tulkojumā tas nozīmē “draugu diena”. Šī diena ir svinības par godu draudzībai nevis mīlestībai;

– ASV Valentīndiena ir otrie populārākie svētki valstī;

– Japānā Valentīndienā ir pieņemts, ka sievietes apdāvina vīriešus ar ziediem, šokolādi un citām mīļām dāvaniņām. 14. martā tiek svinēta “Baltā diena”, tad vīrieši ar līdzīgām dāvanām apsveic sievietes;

– Saūda Arābijā 2002. un 2008. gadā reliģijas policija aizliedza tirgotājiem pārdot jebkādas lietas un priekšmetus sarkanā krāsā, kas varētu tikt saistīti ar Valentīndienas svinēšanu, jo šī diena tiek uzskatīta par kristiešu svētkiem. Šis aizliegums radīja rožu un dāvanu papīru “melno tirgu”. 2012. gadā reliģijas policija arestēja vairāk nekā 140 musulmaņu, kuri tika pieķerti Valentīndienas svinēšanā, kā arī veikaliem tika konfiscētas visas sarkanas krāsas rozes;

– Brazīlijā visu mīlētāju diena tiek svinēta 12. jūnijā;

– Daudzās valstīs Valentīndienā ļoti izplatīti ir skūpstīšanās konkursi. Ilgākais skūpsts, kāds ir reģistrēts, ilga apmēram 30 stundu. Savukārt 2010. gadā Mehiko iedzīvotāji uzstādīja pasaulē lielākā grupas skūpsta rekordu, kurā piedalījās 39897 cilvēki.