Skultes bibliotēka
Skultes bibliotēkā decembrī izstādītas jaunas izstādes.
Grāmatu izstāde bērniem : Vai tu dzirdi, vai tu mani, Skan jau ziemassvētku zvani!
Ziemassvētkiem veltīta tematiska izstāde
Leģendārajam aktierim un komiķim Edgaram Liepiņam – 95.
Izstādes apskatāmās Skultes bibliotēkas darba laikā visu decembri.
Šogad, 23. augustā aprit 34 gadi kopš 1989. gada nevardarbīgās pretošanās akcijas “Baltijas ceļš”, kad aptuveni divi miljoni cilvēku Lietuvā, Latvijā un Igaunijā sadevās rokās, lai veidotu apmēram 670 km dzīvo ķēdi, kas savienoja Baltijas valstu galvaspilsētas, tā apliecinot vienotību centienos pēc brīvības un pievēršot pasaules uzmanību vēsturiskajiem notikumiem, no kuriem cietušas Baltijas valstis. Skultes bibliotēkā jau no 15.augusta skatāma tematiskā izstāde veltīta Baltijas ceļa atcerei.
Ēriks Ošs dzimis 1927. gada 13. martā, Liepājā, Karostā, Latvijas armijas virsnieka ģimenē. Vecākais brālis Ģirts gājis bojā karadarbībā 1941. gadā, vēl ir jaunākā māsa Ilze.
Izglītības taku sācis mīt 1934. gadā Karostas Kalpaka pamatskolā. No 1937. gada dzīvojis Balvos, uz kurieni tēvu pārcēla darbā. Turpinājis izglītošanos Balvu pamatskolā, bet no 1938. gada decembra dzīvojis Rīgā un pabeidzis 4. pamatskolu. 1941. gada rudenī iestājies Rīgas 2. valsts ģimnāzijā, kuru (toreiz jau Zentas Ozolas 5. vidusskolu) beidzis 1946. gadā.
1946. gadā iestājies LVU Arhitektūras fakultātē, bet jau pēc gada pārgājis uz Latvijas Valsts Mākslas akadēmijas glezniecības nodaļu, kuru beidzis 1953. gadā. Līdz 1956. gada martam strādājis par skolotāju Liepājas lietišķās mākslas vidusskolā, pēc tam Latvijas televīzijā par par mākslinieku inscenētāju, no 1970. gada līdz 1990. gadam par galveno mākslinieku.
Kopš 1957. gada publicējies satīriskajā žurnālā “Dadzis” līdz pat 1995. gada augustam, kad žurnāls beidza pastāvēt. No 1994. gada strādā “Latvijas Avīzē” par satīrisko zīmētāju.
Kopš 1981. gada 30. aprīļa stingri ievēro personisko sauso likumu. Atraitnis; ģimenē uzaugušas meitas Ērika (1953) un Elga (1959), mazbērni Jānis (1978), Anna (1979), Elīna (1988), Emīlija (1989), Atis (1990), mazmazbērni Gerda (2000), Teodors (2012), Kate (2014).
2002. gadā Lauku Avīze izdod Ērika Oša karikatūru grāmatu “Kopoti raksti”.
Kopš 1969. gada Mākslinieku savienības biedrs.
Nozīmīgākās izstādes:
1955. Padomju Latvijas mākslas izstāde LPSR Valsts mākslas muzejā, Rīgā.
1960., 1973. Republikas karikatūru izstāde, Rīgā.
1975, 1977., 1977, 1979., 1981. International biennial of cartoons and satirical sculptures, Gabrovo.
1975., 1981.,1984. “Homo sapiens”, Viļņā.
1978. Baltijas republiku karikatūristu darbu izstāde, Jūrmalā.
1980. Vasaras olimpisko spēļu sakarā karikatūru izstāde, Tallinā.
1988. “Satira v borbe za mir”, “War on wars”, Maskavā.
1989. Republikas karikatūristu izstāde, Rīgā.
2002. Karikatūru izstāde “Par un ap telefonu” Zilās gvardes namā, Rīgā. Ēriks Ošs balsojumā atzīts par labāko latviešu karikatūristu.
2004. Ērika Oša karikatūru izstāde ES dalībvalstu kultūras projekta “Kulturjahr der Zehn” ietvaros, Berlīnes parlamenta telpās.
2007. gadā izveidota ceļojošā izstāde “Latvijas vēsture karikatūrās”, kas eksponēta Nīderlandē, Somijā, Čehijā, Francijā, Igaunijā un Latvijā.
2008. Karikatūru izstāde “Kā dadzis acī” Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā.
2011. Valda Dombrovska vadītajai valdībai veltīta karikatūru izstāde Latvijas Ministru kabinetā.
2013. Karikatūru izstāde par Aivaru Lembergu “Ar mani, Par mani, Pret mani” Ventspilī, teātra namā “Jūras vārti”.
Šonedēļ bibliotēkā izliktas izstādē melnās krāsas grāmatas.No zinātnes viedokļa „melns” nav krāsa, jo melns objekts absorbē visu redzamo krāsu spektru un neatstaro nevienu no krāsām. Melnā nesniedz nekādu informāciju. Melnai krāsai nav gaišāku toņu; tiklīdz tā kļūst gaišāka, to jau sauc par pelēku krāsu. Eiropas un ASV modes pasaulē melnā krāsa asociējas ar eleganci. Melnas krāsas apģērbu velk īpaši svinīgos gadījumos – dažādās ceremonijās, nozīmīgos pasākumos. Melnā krāsa tiek pretstatīta baltajai krāsai, tādējādi simbolizējot divus pretējus spēkus – tumsu un gaismu, labo un ļauno.
Senajā Ēģiptē melnā krāsa simbolizēja dzīvību, jo pretstatā tuksnesim, melnzeme deva cilvēkam iztiku, uzturēja dzīvību.
Ķīnā melnā krāsa asociējas ar ūdeni, vienu no pieciem pamatelementiem, kas esot visu lietu pamatā. Šī krāsa simbolizē ziemu, aukstumu, ziemeļu debespusi. Melnā krāsa saistās ar haosu, kas tiecas uz jaunu sākumu. Šī krāsa simbolizē sievišķo spēku (kopā ar vīrišķo spēku tie redzami jiņ un jan simbolā). Tā simbolizē arī ļaunumu. Japāņu kultūrā melnā krāsa simbolizē arī vecumu, briedumu, gudrību, skolotāja statusu. Kombinācijā ar balto krāsu tā simbolizē intuīciju. Melnā krāsa simbolizē augstāko rangu dažādās cīņas mākslās (melnā josta).
Skultes bibliotēka