Jau kopš skolas laikiem esmu kaut ko krājusi, vākusi, veidojusi, kārtojusi; allaž savu brīvo laiku aizņēmusi ar kādu hobiju.
Sākumā sāku krāt pastmarkas, taču PSRS laikos sapratu, ka tas manām iespējām nebūs pilnvērtīgs process.
Tad labāk krustvārdu mīklu minēšana ar iespēju piedalīties dažādos konkursos. Lai risināšana būtu vieglāka, es no visām Lielās Padomju enciklopēdijas grāmatām izrakstīju un sagrupēju daudzās burtnīcās, visas personālijas pa valstīm un pēc viņu nodarbēm Šis hobijs ir aktīvs arī šodien un burtnīcas, risinot izmantoju, ik reiz.
Tad sākās puzļu laiks. Sākām ar vīru likt mazā puzles. Taču ātri vien „āķis” bija lūpā .Un nu jau vairs nelikām 100 vai 500 gabaliņus, bet gan lielos 5000 un 6000. Tad dzīvoklī lielais galds bija aizņemts kādu mēnesi. Taču prieks un azarts bija tā salikšana, bet pēc tam… uzlīmējām šo salikto gleznu uz kartona. Tā sakrājās vesela puzļu gleznu galerija.
Laikā, kad pavērās plašākas iespējas apceļot Eiropu, iepatikās krāt nelielas pūcīšu figūriņas, bet vīram radās savs hobijs, savākt viena veida suvenīra glāzītes ar apceļoto vietu nosaukumiem un attēliem.. Pilni bija visi plaukti, sākām šo hobiju piebremzēt.
Gadiem ejot, sākās veselības problēmas, nācās pārtraukt iemīļoto darbu novadpētniecībā. Radās daudz brīva laika. Vasarā savu iespēju robežās nodarbojos ar puķkopību un darbiem dārzā, bet ziemā? Atlika vairs tikai turpināt dejot mūsdienu senjoru deju grupā „Sandras kundzītes”.
Mana draudzene, profesionāla rokdarbniece, man uzdāvināja nelielu komplektiņu-piederumus izšūšanai. Pamēģināju šo nodarbi, iepatikās!
Tā nu jau desmit gadus izšuju dažādas „glezniņas”. Sāku no 100 krustiņiem, tad 500, 1200, bet tagad patīk izšūt lielas „gleznas”. Vienā gleznā izšuju 120000 un vairāk krustiņu, izmantoju vairāk nekā 100 diegu toņus vienai „gleznai”.. Izšūšana ir kļuvusi mana meditācija.
Dagnija Gurtiņa
Skultes bibliotēka 